Kristū vientiesīgais Gabriēls (Urgebadze)

Par tēvu Gabriēlu kopš viņa nāves 1995. gadā un kanonizēšanas 2012. gadā ir sarakstīta ne viena vien grāmata. Garīdznieki un parasti cilvēki dalās savās atmiņās, novērojumos, dalās ar dzirdēto, piedzīvoto, redzēto. Tēvs Gabriēls ir kļuvis par godājamāko un mīļāko Gruzijas starecu. Pieejamā informācija liecina, ka tapušas vismaz 40 viņa ikonas. Un tomēr, neskatoties uz vispārēju viņa atzīšanu, tēvs Gabriēls savas dzīves laikā bieži ar dziļu nožēlu sacīja: “Gruzijas tauta mani nav sapratusi.”(1)
Gruzīni atceras, ka tēvs Gabriēls nemīlēja fotografēties. Fotoattēlus, kas nonāca viņa rokās, viņš saplēsa.
Tēvam Gabriēlam iekrita dzīvot padomju laikos, kad ticība Dievam tika apkarota visādos veidos. Tikai dzīves beigās viņš pieredzēja pārmaiņas. Tēvs Nikolajs (Makarašvili) atceras: “Par tik smagu un moceklības pilnu dzīvi, kāda bija tēvam Gabriēlam, es nekur neesmu dzirdējis: kā Mozus, 40 gadus nesa Gruzijas krustu, 25 gadus gulēja kapsētā, 15 gadus ubagoja.”(2)
Kad tēvam Georgijam (Basiladzem) jautāja, kad tēvs Gabriēls kļuva svēts, viņš atbildēja: “Tēvs Gabriēls nevis kļuva svēts, bet piedzima svēts. Gabriēls bija svēts arī tad, kad Gruzijā viņam neļāva piedalīties Svētajā Vakarēdienā. Viņš Dieva acīs bija svēts arī tad, kad viņam tika liegta iespēja svētkalpot! Gabriēls cīnījās ar ļaunumu tad, kad valstī valdīja ļaunums un kad garīgas personas nespēja izdvest ne skaņu!”(3)
Tēvs Gabriēls bija tik dziļš, Dievs viņam atklāja tik lielus noslēpumus, ka ietērpt vārdos viņa dzīvi un pamācības nav tik vienkārši un viegli. Lai rakstītu par tēvu Gabriēlu, pašam jābūt līdzīgā garīgā līmenī, jābūt svētam.
Tēvs Georgijs liecina: “Daudzi raksta par tēvu Gabriēlu, bet raksta pašas sabiedrības izveidotos “rāmjos” svētajiem, bet kuros nav galvenā – par ko cīnījās Gabriēls. Raksta par viņa brīnumiem, bet līdzīgus brīnumus veikuši arī citi svētie.”(4)
Lai cik nepilnīgi arī būtu pašreiz pieejamie tēva Gabriēla dzīves apraksti, domājams, dievbīgais un Dievu meklējošais latvju lasītājs te atradīs “dzīvu ūdeni” (Jņ 4, 10), ar ko veldzēt savu dvēseli.

Virspriesteris Jānis Kalniņš
_______
(1) Джинория Малхаз. Ваша жизнь – это моя жизнь: Поучения старца Гавриила (Ургебадзе) и воспоминания о нем. М.: Паломник, 2016, 413. lpp.
(2) Turpat, 405. lpp.
(3) Джинория Малхаз. Ваша жизнь – это моя жизнь: Поучения старца Гавриила (Ургебадзе) и воспоминания о нем, 410.– 411. lpp.
(4) Turpat, 412. lpp.>

  • Redakcija, makets: virspriesteris Jānis Kalniņš
  • Tulkojums no krievu valodas: Bruno Falks
  • Mākslinieciskais noformējums: Artūra Letūra birojs
  • Korekcija: Ināra Stašulāne
  • Izdevējs: “Eikon”, 2019

Grāmata izdota ar Svētmocekļa Rīgas Jāņa Pareizticīgo biedrības, Pēterupes evaņģēliski luteriskās draudzes Vīru kopas, Sieksātes Svētās Trīsvienības sieviešu kopienas un Aijas Kalniņas atbalstu.

Vēlos grāmatu saņemt