Labestība

“Pārbaudiet garus! Ja tie neuzvar ar laicīgo barību, apgrēcību, naudu, skaistumu, varu, tie nāk kā pareģi, tie nāk kā labākas dzīves apustuļi “ārpus laba un ļauna”, tie dara zīmes, tie sakās darbojamies cilvēces un taisnības labā – “es tas esmu!”. Bet jūs tos pazīsiet pēc viņu augļiem. Tie ir nākuši eņģeļu, zvēru, nomaitātāju, izspiedēju, draugu, kalpu, mīlnieku, slepkavu, gudro un mācīto izskatā. Bet tie nav varējuši, lūk, ko: būt žēlsirdīgi, skaidri un pazemīgi. Un tie nav spējuši mīlēt un piedot – šā vārda patiesā, dievišķā nozīmē.”

Reti kura no izdotajām garīgajām grāmatām latviešu valodā ir bijusi tik pieprasīta kā “Labestība – Φιλοκαλία”, kuru saīsinātā veidā brīvi tulkojusi Ņina Ozoliņa vai vienkārši “krustmāte Ņina”, kā viņu dēvēja draugu un paziņu pulkā. To apliecina nu jau ceturtais grāmatas izdevums. Tas balstās uz divu seno tuksneša tēvu pamācībām – sirdsskaidrā Antonija Lielā un Makarija Lielā. Patiesībā piedāvātais tulkojums latviešu valodā ir tikai neliels ieskats grieķu oriģinālā, kam ir 1208 paliela formāta lappuses un tajā iekļauta 37 svēto tēvu garīgā pieredze. Oriģināls ir IV–XV gadsimta pareizticīgo autoru garīgo darbu krājums. Krājumu sastādīja Makarijs Notariss, Korintas metropolīts, un Nikodēms Svētkalnietis. Pirmo reizi tas tika izdots grieķu valodā 1782. gadā Venēcijā, un to oficiāli atzina arī Katoļu Baznīca (skat. 6. lpp.). Pilnībā tā nosaukums skanēja šādi: “Φιλοκαλία των ιερών Νηπτικών συνερανισθείσα παρά των αγίων και θεοφόρων πατέρων ημών. ενη διά της κατά την πράξιν και θεωρίαν ηθικής φιλοσοφίας ο νους καθαίρεται, φωτίζεται, και τελειούται”, kas tulkojumā būtu: “Svēto apdomīgi gudro labestība, savākta no mūsu svētiem dievnesējiem tēviem, kurā caur darbīgo un apcerīgo tikumīgo lozo ju prāts attīrās, apgaismojas un pilnveidojas”.

Slāvu valodā “Labestību” saīsinātā veidā pārtulkoja sirdsskaidrais Paīsijs Veļičkovskis, šis tulkojums tika izdots 1793. gadā. Tā bija trijās daļās sadalīta paliela formāta 1190 lapaspušu bieza grāmata. Krievu valodā, vēl vairāk saīsinot, to no slāvu valodas adaptēja svētītājs Teofans Vientuļnieks. Bīskapa Teofana krievu versija ir brīvs pārstāsts, bez tam viņš krājumam krievu valodā pievienoja to autoru darbus, kuru nav ne slāvu, un vēl jo vairāk grieķu valodā. Bīskapa Teofana “Labestība” tika izdota piecās grāmatās.

Vispilnīgāk “Labestība” ir pārtulkota un izdota rumāņu valodā, daļēji izdota angļu, franču un vācu valodā.

Ņina Ozoliņa zināja sešas valodas. Kā pēdējo viņa paspēja apgūt grieķu valodu. Pilnīgi iespējams, ka, tulkojot “Labestību”, kopā ar slāvu izdevumu tika izmantots arī grieķu oriģināls. Diemžēl dzīves laikā krustmāte Ņina nepiedzīvoja savu darbu izdošanu. Daudzi no tiem vēl gaida savu laiku. Tulkošanas darbā viņai palīdzēja Latvijas brīvvalsts laikā iegūtā izglītība un zināšanas. Ņina Ozoliņa studējusi LU Arhitektūras fakultātē, kuru diemžēl sliktās veselības dēļ neizdevās pabeigt. Sekoja darbs Misiņa bibliotēkā. Varbūt arī tas bija stimuls apgūt vācu, angļu, franču valodu un iemīlēt valodniecību.

Ceļinieki raksta ceļojumu piezīmes par visu to, kas vien no ceļā sastaptā liekas ievērības cienīgs. Savas piezīmes rakstījuši arī Dieva izredzētie, kas dažādos virzienos izpētījuši garīgās dzīves takas, par visu, kas vien gadījies viņu gājumā un kas pārdzīvots un izmēģināts.

  • Ceturtais izdevums izdots 2015.gadā
  • Redakcija, makets: virspriesteris Jānis Kalniņš
  • Saīsināts, brīvs tulkojums: Ņina Ozoliņa
  • Korekcija: Ināra Stašulāne
  • Izdevējs «Eikon»
Vēlos grāmatu saņemt