Latvju krusta ceļš

Grāmatas iecere tapa, atsaucoties uz Atona kalna stareca Paīsija vārdiem: “Svēts pienākums nākamo paaudžu labā ir rakstīt par savas tautas svētajiem tēviem, par viņu varoņdarbiem ceļā pie Dieva. Protams, arī mēs paši gūstam labumu, kad atceramies mūsu svētos un cenšamies tiem līdzināties. Dziļi aizkustinātie svētie tad palīdz mums pacelties līdzviņiem.” Šāda palīdzība tautai ir īpaši nepieciešama vēsturiski kritiskos brīžos, kāds latviešiem atkal ir pienācis. Taču nevar rakstīt par personībām, neielūkojoties apstākļos, kādos tās veidojušās, nezinot patiesību par vēsturisko notikumu gaitas pirmsākumiem un pavērsieniem. “Mūsu pagātne ir ne mazāk diža un cēla kā citām tautām” (J. Krīpēns).

Latvijas valsts gandrīz simts gadus ilgais mūžs nešķiet nekas īpašs līdzās tūkstošgadīgām valstīm. Taču, ja atceras tās daudzās reizes, kadlatviešiem draudēja iznīcība, ja iedomājas par tām neskaitāmajām tautām, kas no zemes virsas ir pilnībā izzudušas, tad latvieši var sevi pieskaitīt pie Dieva apžēlotajiem. Tikpat apbrīnojama ir arī Ortodoksālās kristietības vēsture Latvijas zemē.

Virspriesteris Jānis Kalniņš

  • Izdošanai sagatavota Artūra Letūra birojā
  • Redaktore: Mudīte Abugova
  • Mākslinieciskais noformējums: Līga Sakse
  • Korekcija: Ināra Stašulāne
  • Izdevējs: San Estera, 2012

Grāmata izdota ar Svētā Rīgas Jāņa pareizticīgo biedrības un
Aijas Kalniņas atbalstu.

Vēlos grāmatu saņemt