Virspriesteris Jānis Kalniņš ※ MANS CEĻŠ PIE DIEVA

“Mācoties 8. klasē, es redzēju sapni, kuru savās dzīves grūtībās vienmēr atceros. Atstāstīšu tikai svarīgāko, fragmentus. Tumša, drūma un baisma ala ar spirālveida pakāpieniem uz augšu. Lido sikspārņi. Gandrīz taustīdamies kāpju augšup. Alas sienas mitras, aukstas. Redzu kādu gaismas atblāzmu. Pēc brīža pakāpieni beidzas. Atrodos norobežotā ieapaļā telpā, kur uz grīdas bezsamaņā guļ meitene. Viņu apspīd apbrīnojami spilgta gaisma, kas nāk no augšienes. Vienīgā iespēja ir rāpties augšā vai iet atpakaļ. Tuneļveidīgās celtnes sienas ir no akmeņiem, tā ka es varu šķirbās ielikt savas rokas un kājas un tādā veidā rāpties augšup. Meitenei pašai nav spēka. Viņa var tikai apķerties aizmugurē man ap kaklu un turēties. Kad esmu jau diezgan augstu ticis, man sāk aptrūkties spēka. Saprotu, ka nokāpt lejā arī nepaspēšu, jo esmu pārāk augstu. Rāpjos ar pēdējiem spēkiem un brīdī, kad domāju – neizturēšu, ka abi nokritīsim un nositīsimies, ieraugu kaut ko līdzīgu palodzei. Ar pēdējiem spēkiem noveļu savu nastu – meiteni no pleciem un pats bezspēkā nokrītu uz šīs palodzes, atveru acis, redzu debesis, bet sev apkārt it kā baložu mēslus. Te kāda balss man saka: “Tu pašreiz atrodies dzīvē. Visa tava dzīve ir mēsli. Augšā ir saule, apakšā elle.” – “Vai drīkstēs, kad būšu augšā, pabūt arī ellē?” es jautāju. “Ja gribēsi, pabūsi.” Kad biju atguvies, turpināju no jauna rāpties augšup, kamēr sasniedzu sauli, kuras gaisma manī lija kā ūdens. Bija svētlaime.”

Virspriesteris Jānis Kalniņš

  • Grāmatas otrais izdevums izdots 2005.gadā
  • Teksts: Virspriesteris Jānis Kalniņš
  • Mācību līdzeklis Kristīgās Akadēmijas studentiem
  • Šis izdevums pieejams tikai PDF formātā
  • Tiek gatavots grāmatas trešais, papildinātais izdevums

Vēlos saņemt grāmatas PDF
Atbalsti grāmatas izdošanu