Drīzumā klajā nāk sirdsskaidrā Atona Paīsija grāmata …

«TĒVI SVĒTKALNIEŠI un Svētā Kalna stāsti»

Ieskatam – tulkotās grāmatas ievadvārdi.

Strādājot pie jaunu garīga satura grāmatu izdošanas, diemžēl nākas secināt, ka ne vienmēr klajā nākošais materiāls ir tulkojums no oriģināla. Grāmatas autora – sirdsskaidrā Atona Paīsija valoda ir ļoti asprātīga un tajā pašā laikā vienkārša un viegli uztverama, niansēm bagāta. Par nožēlu mums nav resursu labu grieķu valodas speciālistu noalgošanai, tāpēc iztiekam ar krievisko versiju, ar tulkojumu no tulkojuma.

Daudzi ir pamanījuši, ka Pareizticība katrā tautā izpaužas kaut kā īpaši. Te nav runa par ticības mācību – tā visiem pareizticīgajiem visā pasaulē ir vienāda, taču ņemsim kaut vai uzvedības normas dievnamos, svētkalpotāju apģērbu, sakrālo mākslu – katra tauta nes līdzi savu mentalitāti un kultūru, un tas savā ziņā ir unikāli. Katrā tautā ir iesakņojušās savas speci skās tradīcijas. Katra vietējā Baznīca, vai tā būtu Grieķu, Krievu, Serbu, Rumāņu, Bulgāru, Gruzīnu vai kāda cita no brālīgās ticīgo saimes, atzīmē arī savus atšķirīgos svētkus. Tie pamatā saistīti ar notikumiem, kas atspoguļo katras tautas un valsts nozīmīgākos vēstures pagriezienus un krustpunktus saistībā ar Kristus Evaņģēliju – kad, kādā veidā Kristus ienāca un nostiprinājās katrā atsevišķā tautā vai valstī.

Viena no dažādībām, ar kuru saskārāmies grāmatā, ir svarīgs termins, kuru līdz šim neizmainot pārņēmām no baznīcslāvu valodas, proti, – starecs. Krievu Pareizticīgajā Baznīcā par stareciem dēvē tikai tos, kas ir pietiekoši garīgi nobrieduši un ir spējīgi pareizi garīgi virzīt un mācīt. Atonā, Grieķijā vārdam starecs (grieķ. geronda) ir plašāks diapazons. Vārds starecs te tiek lietots arī pieklājības un cieņas formā. Tēvs Paīsijs savā grāmatā “Vēstules” rakstīja, ka diemžēl lielākā daļa no mums ir veči, bet ne stareci, ka ne visiem, kam ir gara un sirma bārda, ir pietiekoša atziņa un pieredze.

Šajā sakarā nolēmām vārdu starecs lietot pārmijus ar vārdu “viedais”, kas, pēc mūsu domām, labāk atbilstu saturam un jēgai.

Virspriesteris Jānis Kalniņš

Komentāri (0)

Ierakstiet komentāru

Jūsu e adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmais atzīmēts *