VIRSPRIESTERA JĀŅA JANSONA PAGĀJUŠĀ GADSIMTA 20-TO GADU KRISTUS PIEDZIMŠANAS SVĒTKU VĒSTĪJUMS

Virspr. Jānis Jansons uzņēmumā pa kreisi līdzās svētajam Rīgas Jānim

Gods Dievam augstībā un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.

Šogad atkal aizskan pār zemes virsu šī mūžīgā eņģeļu dziesma, kura tika dziedāta, kad Pestītājs piedzima Bētlemē no Jumpravas Marijas un ar savu piedzimšanu uzsāka grūto cilvēces pestīšanas darbu. Dievs mums ir licis piedzīvot jaukos, gaišos Ziemassvētkus. Daba pagriežas uz jaunākām, gaišākām dienām; arī mūsu garīgā dzīvē uzlec jauna saule, mūsu jaunpiedzimušais Pestītājs. Visa kristīgā pasaule jūt Viņa klātbūtni un saprot, ka tikai Viņā ir laime, miers un mūžīgs gaišums.

Tagad kulturālā cilvēce pārvērtē visas savas vērtības; tagad dzīve tik strauji iet uz priekšu, kā nekad vēl nav gājusi. Šā dzīves mutuļa vidū tad ir no liela svara mums atrast pastāvīgu piestātni, kur valda mūžīgs miers un laime. Tāda pastāvīga piestādne, kur mēs atrodam mūžīgu laimi un mieru, ir mūsu Kungs un Pestītājs. Gavilē zeme par Viņa piedzimšanu; gavilē par to pašu arī eņģeļi debesīs, un šinī naktī vienā līksmības korī saplūst visa radība, jo visu lietu Radītājs, iemiesojies no Sv. Gara un Jumpravas Marijas, nāk zemes virsū un dzīvo starp mums, grēcīgiem cilvēkiem. Mēs stingri un noteikti ticam, ka Pestītāja piedzimšana ir noticis vēsturisks fakts, tā kā tas ir aprakstīts pie evaņģēlistiem, un ka visa Viņa dzīve zemes virsū ir taisni tā notikusi, kā par to vēsta svētie evaņģēlisti. Arī apustulis Pāvils par to liecina sekojošiem vārdiem: “Kad nu tie bērni miesas un asinis dabūjuši, tad arī viņš to pašu it līdzīgi ir dabūjis, ka viņš caur nāvi iznīcinātu to, kam bija nāves vara, tas ir vellu, un atsvabinātu visus tos, kas caur nāves bailēm cauru mūžu bija padoti kalpošanai; tāpēc viņam vajadzēja visās lietās tiem brāļiem palikt līdzīgam; jo caur to, ka pats ir cietis un kārdināts, viņš tiem, kas top kārdināti, var palīdzēt” (Ebr. 2. nod.).

Pestītāja piedzimšanu zemes virsū, sīki apraksta evaņģēlisti Matejs un Lūka. Visas 27 Jaunās Derības grāmatas liecina par Viņa dzīvošanu zemes virsū, un arī visas mūsu sirdis pievienojas pie tās liecības un atrod par nepieciešamu, ka vajadzēja vienam bezgrēcīgam starp cilvēkiem dzīvot un cilvēkus pestīt; un tāds ir tikai viens bijis, kura vārdā mēs esam kristīti, un tādēļ mēs arī visi saucamies par kristīgiem cilvēkiem. Tādēļ bez kādas šaubīšanās vajag ticēt uz Dieva Dēla iemiesošanos un dzīvošanu zemes virsū starp cilvēkiem, kā to mums māca arī Sv. Pareizticīgā Kristus draudze sekošā savā dziesmā: “Tā debesu Ķēniņš cilvēku mīlestības pēc virs zemes parādījās un cilvēku starpā dzīvoja; jo miesu pieņēmis no šķīstas Jumpravas un ar to pieņemtu no viņas izgājis, viens vienīgs ir Dēls divkārtīgs pēc dabas, bet ne pēc īpašības; tāpēc, viņu par patiesu Dievu un patiesu cilvēku pareizi sludinādami, mēs apliecinam Viņu Kristu mūsu Dievu esam, ­ to pašu lūdz, ak, Māte Jumprava, lai žēlo mūsu dvēseles.”

Kā pie latviešu tautas sastāv ar ticību uz Pestītāju? Vai latvieši diezgan tic uz Viņu? Vai ir pārliecināti par Viņa patiesu dzīvošanu zemes virsū un Viņa piedzimšanu no Jumpravas Marijas? Vai latvieši ir kristīti cilvēki ne tikai pēc vārda, bet arī pēc dzīves un pēc visas būtības? Uz šiem jautājumiem diezgan grūti mums ir atbildēt. Zināms, lielākā daļa no mums saucas par kristīgiem; bet kā tie kristīgie uzņem Kristu savā sirdī un kā saskaņo savu dzīvi ar augsto kristīga cilvēka aicinājumu, tas ir vēl liels jautājums. Tagad latviešu skolās izbīdās viens ticības mācības pasniegšanas virziens dabiskā tikumības mācības ceļā. Kristum tiek piešķirta tikai morāles, tikumības vadītāja nozīme. Šā virziena piekritēji lielā mērā stāstus par Kristu tur par leģendāriem, bet ne par faktiskiem. Tāda rīkošanās, zināms, ir jau novirzīšanās no īstenās kristīgās patiesības. No tā mēs redzam, ka kristīgā latviešu tauta zināmā mērā tiek maldināta mācībā par pasaules Pestītāju. Pareizticīgās draudzes uzdevums ir bezbailīgi sludināt Pestītāju zemes virsū ar tādu sludināšanu, ar tādu mācību, kā to mēs esam saņēmuši no paša Pestītāja caur viņa sv. apustuļiem un sv. Baznīcas tēviem. To mēs arī pēc iespējas darām un darīsim.

Uz šiem Ziemassvētkiem caur mūsu augstā Virsgana godību Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai ir dotas divas dāvanas: Rīgas Garīgais seminārs un Katedrāles zvani. Dievs ir palīdzējis to sasniegt, un nu mēs varam stiprināties Sv. Kristus Pareizticībā kā iekšķīgi, tā ārīgi. Ņemot vērā tagadējo likumīgo Pareizticības nostiprināšanu Latvijā, var priecāties par lielo Dieva žēlastību, kuru Viņš mums pēdējā laikā ir parādījis. Tagad var cerēt, ka arī garīgā literatūra, pareizticīgā garā rakstīta, izplatīsies pie latviešiem un tā mēs vispārīgi stiprināsimies tādā mūsu Pestītāja uzņemšanā, kādu Viņš no mums prasa un gaida. Jaunpiedzimušais Bētlemes bērniņš pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. Lai tas pats notiek arī ar mums; tad mēs būsim cienīgi sava Pestītāja un būsim cienīgi Sv. Pareizticīgās Kristus draudzes locekļi.

Komentāri (0)

Komentēšana atslēgta.